SOLAS: reakcija uz jūras traģēdiju
Titānika traģēdijas rezultātā 1914. gadā tika izveidota Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS). Tā bija izšķiroša reakcija uz katastrofu, kuras mērķis bija nodrošināt drošību briesmu situācijās uz jūras. Ar konvenciju tika ieviesti stingri drošības pasākumi attiecībā uz jūras kuģu konstrukciju, aprīkojumu un ekspluatāciju. Tajā tika uzsvērta arī regulāru kuģu pārbaužu nozīme, lai uzturētu un uzlabotu drošības standartus.
Titāns: Traģiskais zaudējums
Pēc vairāk nekā gadsimta, 2023. gada 18. jūnijā, zemūdenei "Titāns", ko ekspluatē OceanGate Expeditions, niršanas laikā uz Titānika vraka vietu traģiski sabruka. Šī katastrofa atgādināja "Titānika" katastrofu un no jauna izraisīja sarunas par drošības noteikumiem un moderno tehnoloģiju izmantošanu.
Noteikumi par zemūdens kuģiem: Saskaņā ar SOLAS konvenciju
Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS) galvenokārt attiecas uz tirdzniecības kuģu drošību. Tā īpaši neattiecas uz zemūdenēm, jo īpaši militārajām zemūdenēm, jo tās ir ārpus tās darbības jomas (vai drīzāk zem tās), un uz tām parasti attiecas atšķirīgi noteikumi un regulējums, ko nosaka atsevišķu valstu militārās vai jūras spēku iestādes.
Attiecībā uz civilajām zemūdenēm, piemēram, tādām, ko izmanto pētniecībai vai tūrismam, parasti uz tām attiecas atsevišķu valstu noteikumi un regulējums, un uz tām var tieši neattiekties SOLAS konvencija. Tomēr Starptautiskā jūrniecības organizācija (SJO), kas pārrauga SOLAS konvenciju, ir izstrādājusi Drošuma kodeksu zemūdenēm (Rezolūcija A.831(19)), kurā paredzēti īpaši drošības standarti zemūdenēm, kas paredzētas darbam no kuģiem.
Ja zemūdene darbojas kopā ar kuģi (piemēram, atbalsta kuģi), piemēram, "Polar Prince", attiecīgās SOLAS konvencijas prasības attiecas uz kuģi un, iespējams, uz drošības pasākumiem un procedūrām, kas saistītas ar zemūdenes darbību.
Titan inovatīvais dizains: Slēpts risks?
Titānam bija unikāls dizains ar ietilpīgāku cilindra formas kabīni, kas izgatavota no oglekļa šķiedras, pretstatā lodes formas kabīnēm no titāna, ko izmanto vairumā zemūdens kuģu. Lai gan šī konstrukcija bija novatoriska, Titan tika pakļauts paaugstinātai spiediena slodzei un spriedzei, kas noveda pie tā katastrofālas bojāejas.
Titāns, kas bija veicis aptuveni divus desmitus niršanu, vairākkārt tika pakļauts ievērojamai zemūdens slodzei. Šķiet, ka oglekļa šķiedras konstrukcija, kas sākotnēji tika slavēta par tās efektivitāti un elastību, nespēja izturēt nemitīgo spiedienu jūras dzīlēs.
Tāpēc rodas kritiski jautājumi par spēkā esošajiem minimālajiem drošības standartiem. Pārsteidzoši, ka, kā ziņots, "Titāns" nebija sertificēts, vismaz ne tradicionālajās inspekcijas aģentūrās, piemēram, Amerikas Kuģniecības birojā (ABS), DNV/GL vai Lloyd's Register. OceanGate izpilddirektors Stoktons Rašs (Stockton Rush), kurš traģiski gāja bojā katastrofā, 2019. gadā bija paziņojis, ka uzņēmums neļaus kuģim veikt šādu ārējo struktūru pārbaudes. Viņš pauda pārliecību, ka šādas ārējās pārbaudes kavētu inovāciju.
Kuģošana starptautiskajos ūdeņos
Kāpēc uzņēmums ar šādu pieeju ekspluatē šādu kuģi? Vienkārši tāpēc, ka tas bija iespējams. Saskaņā ar Salvatore Mercogliano, Kempbela universitātes Ziemeļkarolīnā jūrniecības vēstures asociētā profesora Salvatore Mercogliano (Salvatore Mercogliano) teikto, tādu zemūdens kuģu kā "Titāns" regulējums ir ievērojami mazāk stingrs, jo īpaši, ja tie darbojas starptautiskajos ūdeņos.
Mercogliano paskaidroja, ka "Titānam", kas no Kanādas kuģa tika nolaists Ziemeļatlantijā netālu no "Titānika" vraka, nav jāievēro noteikumi, kas parasti attiecas uz citiem kuģiem. Tam nebija jāreģistrējas kādā konkrētā valstī, jākuģo ar kādas valsts karogu vai jāievēro ierastie jūrniecības noteikumi.
Viņš situāciju pielīdzināja laivas vilkšanai uz piekabes, sakot: "Policija pārliecināsies, ka piekabe atbilst prasībām, lai varētu braukt pa ceļu, bet laivas pārbaudi viņi tiešām neveic."
Mercogliano arī norādīja, ka Titan nav saistošs 1993. gada Pasažieru kuģu drošības likums, kas regulē pasažieru pārvadāšanas zemūdens kuģus un nosaka nepieciešamību reģistrēties Krasta apsardzē. Šis likums neattiecas uz Titan, jo tas nedarbojas Amerikas ūdeņos un nekuģo ar Amerikas karogu.
Pārmērīga pašpārliecinātība: Pārliecība: Īss ceļš uz katastrofu
Šis lēmums, kas atgādina "Titānika" radītāju pārlieku lielo pašpārliecinātību, apgalvojot, ka tas ir "neapdeldējams", uzsver ārējās apstiprināšanas un pārbaudes izšķirošo nozīmi.
Tāpat kā 1912. gada "Titānika" katastrofa noveda pie SOLAS konvencijas izveides, arī 2023. gada "Titāna" traģēdija var kļūt par katalizatoru turpmākām izmaiņām kuģošanas drošības noteikumos. Kanādas Transporta drošības padomei veicot izmeklēšanu, ir cerība, ka tiks padziļināti izprasti apstākļi, kas noveda pie šīs katastrofas, un tiks gūta pieredze, lai novērstu šādus negadījumus nākotnē.
Kamēr mēs cīnāmies ar "Titāna" traģēdijas sekām, joprojām aktuālas ir "Titānika" katastrofas atziņas, uzsverot, ka, pētot neparedzamos okeāna dziļumus, ir nepieciešami stingri drošības pasākumi, ārējs apstiprinājums un pastāvīga modrība.
Titāna katastrofa, līdzīgi kā Titānika katastrofa, kalpo kā skarbs atgādinājums par drošības standartu un cieņas pret okeāna spēku izšķirošo nozīmi. Iespējams, ir pienācis laiks ieviest "Titānika 2.0" kuģošanas drošības noteikumus - atkal pievērst uzmanību stingriem standartiem, ārējai kontrolei un apņēmībai mācīties no pagātnes kļūdām.
LV 
EN 
DE 
NL 
DA 
SV 
NB 
FR 
PL 
IT 
ES